Latvijas Tautas tiesību atgūšanas
M A N I F E S T S
“Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām” 1. pants deklarē: “Visām tautām ir pašnoteikšanās tiesības. Pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību. Visas tautas savu mērķu sasniegšanai var brīvi rīkoties ar savām dabas bagātībām un resursiem [..]. Nevienai tautai nekādā gadījumā nedrīkst atņemt tai piederošos eksistences līdzekļus.”
Akli izpatīkot ieinteresētu starptautisko institūciju ieteikumiem un vietējo oligarhu spiedienam, līdzšinējās neoliberālās Latvijas valdības mūsu kādreiz tik plaukstošo Republiku ir likumsakarīgi novedušas līdz reālās tautsaimniecības sabrukumam, demogrāfiskai katastrofai, sociālai polarizācijai, masu bezdarbam un parādu verdzībai. Pakļaujoties starptautiskā spekulatīvā kapitāla spiedienam, Latvija finansiāli noasiņo un ir kļuvusi par savas augstākās vērtības – cilvēku un it īpaši jaunatnes – eksportētājvalsti. Šāda politika pilnībā atbilst genocīda nozieguma definīcijai, jo pēc ANO 1948. gada “Konvencijas par genocīda nozieguma novēršanu un sodāmību” II panta, genocīds ir ne tikai kādas cilvēku grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, bet arī “tādu dzīves apstākļu apzināta radīšana, kas vērsti uz tās pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu, garīgu kropļošanu vai dzimstības apturēšanu.”
Līdzšinējie A. Kalvīša, I. Godmaņa un V. Dombrovska kabinetu pasākumi bija vērsti nevis uz krīzes pārvarēšanu, bet gan uz tās padziļināšanu un saasināšanu, uz Latvijas pakļaušanu vēl lielākiem parādiem un lielākai atkarībai. Jau pēc rudens vēlēšanām šīs pārkārtotās neoliberālās apvienības nolēmušas pildīt EK un SVF doto solījumu starptautiskajām korporācijām atdot mūsu atlikušos resursus: dabas bagātības un infrastruktūras objektus, šo procesu maldinoši dēvējot par „privatizāciju”. Ja šie spēki, kas katru valstisku lēmumu iepriekš saskaņo ar minēto starptautisko organizāciju prasībām, paliks pie varas arī nākamos četrus gadus, turpināsies arī mūsu ekonomikas finansiāla nožņaugšana – algu, pensiju un pabalstu samazināšana un nodokļu uzskrūvēšana, šo noziedzīgo darbību maldinoši dēvējot par „taupības pasākumiem”. Īstenojot šādu politiku, Latvijas tauta paliks XIX gadsimta dzimtbūšanas laikiem raksturīgā stāvoklī, un arvien jauni tūkstoši darbaspējīgā vecuma cilvēku būs spiesti doties ekonomisko bēgļu gaitās pa ekonomiskās depresijas un karu plosīto pasauli, savus tuviniekus atstājot lēnai izmiršanai.
Līdzšinējā „politiskā elite” ir tik neglābjami sakompromitējusies un savā nacionālo interešu nodevībā aizgājusi tik tālu, ka atpakaļceļš tai ir slēgts – Rubikona pārieta. Ja mēs to pasīvi ļausim, viņi ies līdz galam. Kā psihiski sabrucis ārsts, kas tā vietā, lai ārstētu slimnieku, ar ļaunu prieku turpina barot vēža metastāzes. Taču šie alkatīgo interešu kalpi ir aizmirsuši, ka suverenā vara Latvijā pieder nevis viņiem vai starptautisko spekulantu centriem, bet gan Latvijas tautai (Satversmes 2. pants).
Aiz cieņas pret mūsu iepriekšējām paaudzēm un izpildot savu pienākumu mūsu nākamo paaudžu priekšā, mums sava „nozagtā valsts” ir jāatgūst, suverenā vara no jauna jāapliecina un savas intereses kopīgiem spēkiem jānosargā! Viņi ir daži, bet mūsu ir daudz. Neviens Saeimā vai valdībā pieņemts lēmums nedarbosies bez mūsu aktīvas vai pasīvas līdzdalības un sadarbošanās. Gala vārds vienmēr pieder tautai! Tāpat kā piramīdas virsotne nevar pastāvēt bez piramīdas pamatnes, tāpat arī politisko aprindu „augšas” nespēj rīkoties bez apzinātas vai neapzinātas tautas masu sadarbības un tām piedāvāto lomu pildīšanas. Pārāk ilgi esam bijuši iecietīgi pret netaisnību un meliem, un pārāk ilgi esam atkāpušies. Nu ir pēdējais laiks novilkt treknu līniju smiltīs – tālāk ne soli, atkāpties vairs nav kur! Pietiks pasīvi norīt aizvien jaunus oligarhijas savtīgo interešu krupjus!
Tāpēc aicinām katru Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības, reliģiskās pārliecības un dzīves filozofijas, mobilizēties solidārai cīņai par savām tiesībām un cilvēcisko cieņu! Gan Eiropas Arodbiedrību federācijas iniciētās Rīcības dienas pasākumos, kas ieplānoti šā gada 29. septembrī, gan priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aicinām apspriest un atbalstīt šādas nākotnes politikas vadlīnijas un mērķus:
1
Pasludināt visu Latvijas parādu atmaksāšanas moratoriju līdz laikam, kad būsim atjaunojuši savu reālo tautsaimniecību un kļūsim maksātspējīgi!
2
Nacionalizēt Latvijas Banku un uzdot tai emitēt no parādiem brīvu, suverēnu valūtu tautsaimniecības atjaunošanas projektu finansēšanai caur Attīstības bankas mehānismu, perspektīvā panākot pilnu nodarbinātību un īstenojot lielo algu politiku!
3
Atņemt darbības licenci bankām, kas ar maldinošu reklāmu un blēdīgām shēmām uzpūta Latvijas nekustāmo īpašumu tirgu, izraisīja inflāciju un radīja parādu piramīdu, nodarot Latvijai milzīgus zaudējumus, kā arī bankām, kas nav ieguldījušas un nav gatavas ieguldīt SAVUS līdzekļus Latvijas reālajā ekonomikā!
4
Reformēt Latvijas nodokļu sistēmu, būtiski samazinot nodokļu nastu, ar kuru apgrūtināts darbs un darbam nepieciešamie resursi, kā arī pirmās nepieciešamības patēriņš, bet apliekot ar lielākiem nodokļiem zemi, finanšu spekulācijas, kā arī tos uzņēmumus, kuri, izvairoties no nodokļiem, reģistrējušies ārpus Latvijas robežām. Ieviešams progresīvais ienākumu nodoklis un ar nodokļiem neapliekams iztikas minimums kā strādājošiem, tā pensionāriem. Atlaides paredzamas tikai ražotājiem, jaunu darbavietu radītājiem un lielām ģimenēm.
5
Ieviest saprātīgus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, lai mūsu 20 gadus vārdzinātajām ražošanas nozarēm dotu iespēju atkopties un nostiprināties! Jo galvenais sabiedrības attīstības un stabilas labklājības avots ir ražošana un ar to saistītās palīgnozares. Katrs šo aizsardzību var veicināt ikdienā, vienmēr dodot priekšroku vietējiem ražojumiem un vietējiem uzņēmējiem. Tādējādi mūsu nauda paliks vietējās kopienās, palīdzēs tām nostiprināties un augt turībā. Pašu spēkiem visādi veicināma kooperācija.
6
Valsts neatkarības galvenais priekšnoteikums ir pārtikas pašpietiekamība. Tāpēc pirmkārt atbalstāma, aizsargājama un stimulējama ir lauksaimniecības atdzimšana.
7
Veicama vispārēja decentralizācija un varas demokratizācija, lai ražošana, vara un citi iestādījumi būtu koncentrēti nevis dažos centros, bet katrā apdzīvotā vietā.
8
Veikt vēlēšanu kārtības reformu. Reformas mērķi: dot tiesības kandidātus vēlēšanām izvirzīt pašai tautai no sava vidus un savos vēlēšanu apgabalos, dot vēlētājiem tiesības atsaukt pašu ievēlētos pārstāvjus, līdzsvarot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas atzarus.
* * *
Aicinām šo sarakstu papildināt ar citiem uz mūsu kopējo labklājību vērstiem priekšlikumiem un prasībām!
Aicinām šo manifestu dažādiem līdzekļiem izplatīt starp saviem draugiem, paziņām un domubiedriem, kā arī apspriest aktīvāko cilvēku lokā un organizēties šo prasību atbalstam un īstenošanai!
Valsts prezidentam V. Zatleram
Ministru prezidentam V. Dombrovskim
Aizsardzības ministram I. V. Lieģim
Ārlietu ministram A. Ronim
Ekonomikas ministram A. Kamparam
Finanšu ministam E. Repšem
Iekšlietu ministrei L. Mūrniecei
Izglītības un zinātnes ministrei T. Koķei
Kultūras ministram I. Dālderim
Labklājības ministram U. Augulim
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei D. Staķei
Satiksmes ministram K. Gerhardam
Tieslietu ministram p.i. I. V. Lieģim
Veselības ministram D. Gavaram
Vides ministram R. Vējonim
Zemkopības ministram J. Dūklavam
Plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas neatkarīgo arodbiedrību konferences dalībnieku aicinājums sabiedrībai
Rīgā, 2010.gada 25.septembrī
Šī gada 7. septembrī Latvijas Republikas neatkarīgās arodbiedrības iesniedza ministru prezidentam atklātu vēstuli, kurā pieprasīja sniegt valsts budžeta projektu atklātībai līdz 16. septembrim.
Līdz šim arodbiedrības nav saņēmušas atbildi, vien mutisku atteikumu plašsaziņas līdzekļos un apgalvojumu, ka arodbiedrības populistiski pieprasa budžeta projektu.
Esam spiesti vēlreiz vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka pirms pašvaldību vēlēšanām Ministru Kabinets klaji meloja par to, ka nenotiks algu un pensiju samazināšana, bet pašlaik neuzskata par vajadzīgu likumā noteiktajā kārtībā sniegt arodbiedrībām atbildi.
Pēc pašvaldību vēlēšanām, tika samazināti darbinieki sociālajā sfērā, notika nodarbināto nodokļu palielināšana, nozīmīga nodarbināto cilvēku darba samaksas samazināšana un savās tiesībās tika morāli un sociāli ietekmēti pensionāri. Tika slēgtas skolas, slimnīcas.
Uzskatām, ka valdošā koalīcija nodarbojas ar pirmsvēlēšanu populismu un apgalvo Latvijas tautai, ka valsts iziet no krīzes. Vienlaikus tiek plānoti nozīmīgi valsts budžeta izdevumu daļas samazinājumi, par kuriem sabiedrība netiks informēta līdz vēlēšanām. Zinot valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju politiķu patieso morāles seju pēc viņu vēlēšanu saukļiem, „ Kā varēja nesolīt!”, aicinām sabiedrību izvērtēt valdības vadītāja un citu koalīcijā esošo partiju pārstāvju rīcību, nesniedzot valsts budžeta projektu arodbiedrībām pirms vēlēšanām.
Savā laikā atsevišķi politiķi aicināja Latvijas pensionārus nepiedalīties tautas referendumā (pensiju jautājumā) ar ko izveidoja precedenta tiesības dot aicinājumu. Izmantojot šīs tiesība, mēs, Latvijas Republikas neatkarīgās arodbiedrības, aicinām savus biedrus un Latvijas tautu piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un nomainīt tos politiskos spēkus, kuri gan ar savu darbību, gan bezdarbību 20 gadu laikā ir Latvijas valsti noveduši ekonomiskajā un sociālajā strupceļā. Mēs aicinām ikvienu valsts iedzīvotāju, arodbiedrību pārstāvjus un biedrus piedalīties Eiropas arodbiedrību Rīcības dienā 29.septembrī, plkst. 12.30 pulcēties Esplanādē un ar savu klātbūtni apliecināt tautas spēju un vēlmi aktīvi aizstāvēt savas tiesības un pārtraukt valdības īstenoto taupības politiku, kas notiek galvenokārt uz darba ļaužu rēķina.
2010.gada 29.septembris un 2.oktobris būs nozīmīgas un simboliskas dienas Latvijas vēsturē. Tomēr par izšķirošām tās kļūs tikai tad, ja demokrātiski un atbildīgi izmantosim savas Satversmē garantētās tiesības.
Mēs esam PAR dzīvi demokrātiskā, pārtikušā un plaukstošā valstī. |
|
|
|
|
|
